Kas ir jaunais FRS vadītājs Kevins Voršs un ko viņš grib panākt?

Vorša līdzšinējā nostāja

Vorša līdzšinējo nostāju raksturo šaubas par FRS lielo bilanci: viņš iebilda pret aktīvu pirkšanas programmām jau no to sākuma 2008. gadā, 2011. gadā bilances paplašināšanas dēļ pameta FRS valdi un arī pēc tam regulāri aicināja bilanci samazināt[2]. ASV Senātā uzklausīšanā pirms apstiprināšanas amatā viņš gan atzina, ka gadiem veidotu bilanci nevar likvidēt dažās dienās, tātad rīkotos pakāpeniski[3].

Likmju jautājumā viņa nostāja laika gaitā mainījusies. ASV ekonomists Pols Krugmans novērojis, ka demokrātu prezidentūru laikā Voršs ieņēmis vanadzisku jeb stingrāku monetāro politiku atbalstošu nostāju, bet republikāņu prezidentūru laikā – dūjisku jeb monetārās politikas mīkstināšanu atbalstošu pozīciju[4]. Tāpēc viņa tagadējā  monetārās politikas nostāja jāvērtē piesardzīgi, jo gatavība samazināt procentu likmes bija ASV prezidenta Donalda Trampa galvenais nosacījums visiem FRS priekšsēdētāja amata pretendentiem.

Vorša priekšlikumi

Salīdzinot ar iepriekšējo FRS vadītāju Džeromu Pauelu, Voršs konsekventāk uzsver četras lietas:

• mākslīgā intelekta (MI) iespējamo inflāciju mazinošo ietekmi,
• zemākas likmes,
• mazāku FRS bilanci,
• piesardzīgāku komunikāciju par nākotnes monetāro politiku.

Vorša galvenais arguments par labu zemākām likmēm ir saistīts ar MI iespējamo ietekmi uz produktivitāti. Viņš uzskata, ka MI ļaus uzņēmumiem ražot efektīvāk, straujāk samazināt izmaksas un daļa no šiem ieguvumiem tiks nodota patērētājiem zemāku cenu formā[4]. Citiem vārdiem, augstāka produktivitāte varētu samazināt inflācijas spiedienu un dot FRS lielāku telpu likmju samazināšanai.

Šeit būtiska ne tikai Vorša ekonomiskā loģika, bet arī tas, kā viņš skatās uz datiem. Viņš vairākkārt atsaucies uz ASV ekonomista un kādreizējā FRS vadītāja Alana Grīnspena pieeju, uzsverot, ka anekdotāla informācija – uzņēmumu vadītāju komentāri, tirgus sajūta, biznesa aptaujas – dažkārt var signalizēt par pārmaiņām ekonomikā ātrāk nekā oficiālie dati. Tāpēc Voršs ir gatavs lielāku nozīmi piešķirt kvalitatīvai informācijai, pat ja empīriskie dati vēl pilnībā neapstiprina MI radītu produktivitātes lēcienu.

Tomēr Vorša oponenti norāda, ka produktivitātes kāpums ne vienmēr nozīmē zemākas procentu likmes[5]. Viņu skatījumā:

• produktivitātes guvumi -> gaidas par augstāku peļņu, 
• augstāka peļņa -> vairāk investīciju,[6] 
• investīciju kāpums -> augstāka neitrālā procentu likme (r*),[6] 
• augstākas r* -> stimulējošākas FRS likmes -> pieaug spiediens uz inflāciju[6]. 

Svarīgi pieminēt, ka interpretācijas nav savstarpēji izslēdzošas, produktivitātes pieaugums var vienlaikus mazināt uzņēmumu izmaksas un palielināt investīciju pieprasījumu. Tādēļ galvenais uzdevums ir saprast, kura ietekme būs spēcīgāka.

Papildu nenoteiktību rada MI ietekme uz darba tirgu. Ja MI produktivitātes pieaugums samazinās pieprasījumu pēc daļas darbinieku, tas radīs bezdarbu, vājinās algu spiedienu un mazinās inflāciju. Taču šobrīd nav skaidrs šīs ietekmes temps un apmērs[7].

Līdztekus likmju politikai Voršs ilgstoši kritizējis arī FRS lielo bilanci. Viņa skatījumā centrālajai bankai, ja nav krīzes apstākļi, nevajadzētu uzturēt tik lielu klātbūtni finanšu tirgos, īpaši ilgtermiņa obligāciju un ar hipotēkām nodrošināto vērtspapīru tirgū. Pēc 2019. gada spriedzes naudas tirgos FRS kļuvusi daudz piesardzīgāka attiecībā uz rezervju samazināšanu banku sistēmā. Praktiski tas nozīmē, ka FRS bilanci vairs nevar būtiski samazināt bez riska zaudēt kontroli pār īstermiņa procentu likmēm.

Voršs kritizē FRS ieguldījumus ar hipotēkām nodrošinātajos vērtspapīros un ilgtermiņa obligācijās. Viņaprāt, šādiem aktīviem nevajadzētu būt FRS bilancē, ja nepastāv krīzes apstākļi[8]. Viņš atbalstītu pakāpenisku atteikšanos no šiem aktīviem, drīzāk ļaujot tiem sasniegt termiņu, nevis aktīvi pārdodot. Šī ideja saskan ar esošo FRS politiku, kur ar hipotēkām saistīti aktīvi, kam beidzas termiņš, tiek aizstāti ar ASV valsts obligācijām[9]. 

Daļa FRS amatpersonu šeit gan saredz riskus. Piemēram, bijušais vicepriekšsēdētājs Maikls Bārs brīdinājis, ka mēģinājumi samazināt rezerves radītu nevajadzīgu risku finanšu sistēmā.

Vorša pieeja atšķiras arī komunikācijā un datu interpretācijā. Datos viņš cer uzlikt lielāku uzsvaru uz trimmed mean inflāciju – rādītāju, kas izslēdz ekstrēmākās cenu svārstības, tādējādi novērtējot pamatinflācijas tendenci. Voršs atbalsta mazāk detalizētas norādes par nākotnes monetāro politiku, lai atļautu FRS vieglāk mainīt monetārās politikas virzienu[3].

Voršs un FRS valde

Vorša iespējas īstenot ieceres ir atkarīgas no pārējiem FRS balsotājiem. Lēmumus par likmēm ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem 12 balsotāji (septiņi FRS valdes locekļi un pieci reģionālo banku prezidenti), un priekšsēdētāja balss formāli neatšķiras no pārējām. Vēsturiski FRS Atvērtā tirgus komiteja gandrīz vienmēr sekojusi priekšsēdētājam. Visstrīdīgākais balsojums pēdējo 50 gadu laikā tika pieņemts 1973. gadā ar vienas balss pārsvaru[10]. Tomēr nesen audzis disidentu jeb atšķirīgi balsojušo skaits – kopš 2025. gada jūlija katrā sēdē ir bijis vismaz viens disidents, un pēdējā aprīļa sēdē bija četri disidenti[11]. Tik augsta sadrumstalotība ir neierasta un mazina pārliecību, ka balsotāji automātiski sekos jaunajam FRS priekšsēdētājam.

Stājoties amatā, Voršs aizstāja pagaidu balsotāju Stīvenu Miranu, kuram bija visdūjiskākā nostāja. Pauels pretstatā tradīcijai ir izvēlējies palikt kā balsotājs līdz 2028. gada janvārim, ņemot vērā Trampa spiedienu uz FRS neatkarību[11]. Ja Pauels aizietu, Tramps, visticamāk, atkal nominētu Miranu, iegūstot republikāņu vairākumu (4 pret 3) pastāvīgi balsojošo valdes locekļu vidū. Pastāvīgo balsotāju vairākumam ir ievērojamas pilnvaras, piemēram, tie var atlaist reģionālos prezidentus no amata[12]. Bloomberg vērtējumā[13], FRS balsotāju vidū būs četras dūjas, seši neitrāli un divi vanadziski balsotāji. Lai nodrošinātu vairākumu, Voršam līdzās savai balsij jāiegūst vēl vismaz seši atbalstītāji.

Nostājai, ka MI cels produktivitāti, atbalsts ir plašs; domstarpības ir par sekām – zemāka inflācija (Vorša skatījums) vai augstāka r* un līdz ar to mazāk telpas likmju samazināšanai. Tāpēc Voršam būtu iespēja pārliecināt balsotājus, bet vairākuma atbalsts nebūtu automātisks. Voršam ir jāpārliecina abi neizlēmušie balsotāji, un vismaz viens balsotājs no "Pret" vai "Maz komentāru" grupām.

Pirms Irānas kara finanšu tirgi ar mērenu pārliecību (aptuveni 60–70 % varbūtību) lēsa, ka Vorša vadībā gaidāms straujāks likmju samazinājums nekā Pauela vadībā, [14]; taču pēc kara sākuma šīs gaidas pagaisa.

Bilances jautājumos aina ir viendabīgāka. Lielākā daļa balsotāju atbalsta pašreizējo pietiekamo rezervju sistēmu, un Vorša mērķim būtiski samazināt apjomu tuvu ir tikai Mišela Boumena. Reālistiskāks ceļš būtu banku regulējuma mīkstināšana, kas mazinātu pieprasījumu pēc rezervēm. Portfeļa sastāva maiņa, lai samazinātu ar hipotēkām nodrošināto vērtspapīru un ilgtermiņa obligāciju proporciju bilancē, pretestību gandrīz nerada, jo sakrīt ar esošo FRS darbību; strīdus izraisītu tikai pārāk straujš aktīvu apjoma samazinājums.

Ietekmes scenāriji

Lai novērtētu Vorša iespējamo ietekmi uz FRS politikas virzienu, var izdalīt trīs ilgāka termiņa scenārijus, sākot no perioda pēc iespējamas Irānas kara ietekmes mazināšanās. Šie scenāriji nav precīzas prognozes, bet gan robežgadījumi, kas palīdz strukturēt iespējamo iznākumu telpu. Pastāv arī ekstrēmāki scenāriji, piemēram, Voršs pēc pirmajām sēdēm izrādās būtiski vanadziskāks, nekā gaidīts, proti, viņa nostāja varētu būt līdzīga kā finanšu krīzes laikā, kad viņš kā FRS balsotājs atbalstīja likmju celšanu recesijas apstākļos, tāpēc FRS varētu celt likmes straujāk un augstāk, nekā gaidīts. Cits piemērs būtu, ka politiskais spiediens būtiski ierobežo FRS neatkarību. Tomēr šie scenāriji ir ar zemu ticamību, tāpēc tie netiek apskatīti detalizēti.

1. FRS politika būtiski nemainās

Šajā scenārijā Voršam neizdodas pārliecināt pietiekamu skaitu balsotāju par nepieciešamību būtiski mainīt FRS politikas ietvaru. Rezultātā FRS turpina darboties līdzīgi kā Pauela vadībā, saglabājot uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, piesardzīgu komunikāciju un pakāpenisku pieeju bilances pārmaiņām. Šis scenārijs nav neiespējams, jo daļa valdes locekļu saglabā bažas par inflāciju un finanšu stabilitāti. Tomēr tā iespējamību samazina vēsturiskā tendence FRS valdei sekot priekšsēdētāja noteiktajam virzienam, kā arī Pauela paša signāli, ka pēc priekšsēdētāja amata atstāšanas viņš varētu būt mazāk pamanāms publiskajā telpā [15].

2. Pakāpeniskas pārmaiņas FRS politikā

Šajā scenārijā Voršs iegūst pietiekamu atbalstu, lai pakāpeniski mainītu FRS reakcijas funkciju, taču izmaiņas paliek institucionāli ierobežotas. FRS vairāk ņemtu vērā scenāriju analīzi, kvalitatīvus un anekdotālus datus, kā arī produktivitātes pieauguma iespējamību. Tas palielinātu tendenci uz zemākām likmēm, īpaši gadījumā, ja oficiālie dati sāktu apstiprināt darba tirgus vājināšanos vai inflācijas spiediena mazināšanos. Tomēr likmju samazinājumi, visticamāk, nebūtu tik strauji, kā to vēlētos politiskā vara, jo pārāk agresīva rīcība varētu izraisīt negatīvu finanšu tirgu reakciju. Līdzīgi arī bilances samazināšana notiktu pakāpeniski, jo pārāk strauja rezervju vai aktīvu portfeļa mazināšana palielinātu īstermiņa likmju svārstību un finanšu stabilitātes riskus. Šis scenārijs ir salīdzinoši ticams, jo tas ļauj Voršam mainīt politikas akcentus, vienlaikus nepārkāpjot FRS institucionālos ierobežojumus.

3. Sašķelta FRS valde

Šajā scenārijā Voršs spēj pārliecināt daļu valdes, bet neizveido stabilu vairākumu visos jautājumos. FRS iekšienē veidotos divas aptuvenas grupas: viena, kas atbalsta aktīvāku scenāriju analīzi, lielāku uzsvaru uz produktivitātes pieaugumu un pakāpenisku politikas mīkstināšanu; otra, kas turpinātu uzsvērt inflācijas riskus, datu nenoteiktību un finanšu stabilitāti. Šāds sadalījums nenozīmētu institucionālu krīzi, bet tas padarītu FRS komunikāciju un politikas virzienu mazāk paredzamu. Balsojumi varētu kļūt ciešāki, disidentu skaits augstāks, un tirgiem būtu grūtāk noteikt, vai konkrēts lēmums atspoguļo ilgtermiņa stratēģijas maiņu vai tikai īslaicīgu kompromisu. Šajā scenārijā likmēm joprojām būtu tendence virzīties lejup, bet politikas trajektorija būtu svārstīgāka nekā kontrolētu pārmaiņu scenārijā.

Ietekme uz FRS un ECB

Galvenā ietekme uz FRS likmēm: dūjiskāka nosliece likmēs un grūtāk prognozējama reakcija. Tirgiem būtu mazāk skaidrs, kādu nozīmi FRS piešķir oficiālajiem datiem, kvalitatīvai informācijai un produktivitātes gaidām, tāpēc komunikācija kļūtu mazāk paredzama pat tad, ja pašas likmes sākotnēji mainītos maz. Straujus samazinājumus ierobežotu inflācijas dati un tirgu reakcija. Tirgi arī varētu sākt prasīt augstāku nenoteiktības prēmiju ASV obligācijām monetārās politikas nenoteiktības dēļ.

Galvenā ietekme uz FRS bilanci: strauja samazināšana ir maz ticama rezervju riska un balsotāju nostājas dēļ, tāpēc Voršs drīzāk censtos mīkstināt banku regulējumu un atļautu turpināties pašreizējai bilances virzībai prom no ar hipotēkām nodrošinātiem vērtspapīriem. Iespējams, viņš līdzīgu praksi centīsies ieviest ilgtermiņa ASV obligācijām. Šāda kombinācija īstermiņa likmes padarītu zemākas, bet palielinātu ilgtermiņa likmes. Tas padarītu ASV valsts obligāciju ienesīguma līkni stāvāku un sadārdzinātu valdības izdevumu finansēšanu.

Galvenā ietekme uz ECB un eirozonu: ietekme būtu netieša un divvirzienu. Dūjiskāka FRS un vājāks dolārs mazinātu importēto inflāciju eirozonā, radot vairāk telpas ECB monetārās politikas mīkstināšanai, kā arī varētu novirzīt kapitālu uz eirozonas aktīviem, pazeminot eirozonas obligāciju ienesīgumus. Pretējā virzienā darbotos lielāka FRS nenoteiktība un augstāks ASV valsts obligāciju ilgtermiņa ienesīgums, kas daļēji pārnestos arī uz Eiropas obligāciju tirgiem.

Kopumā Voršs, visticamāk, būs dūjiskāks par Pauelu, taču ne radikāls: daļa viņa ideju (mazāka bilance, portfeļa sastāva maiņa) nav tālu no FRS esošās domāšanas, un pēc stāšanās amatā viņa atkarība no Baltā nama būs daudz mazāka, kā savulaik jau parādīja paša Trampa izvirzītais Pauels. Tāpēc īstermiņā ir maz ticamas krasas pārmaiņas.

Savas pirmās sēdes preses konferencē Voršs sniedza strupāku runu un mazāk norāžu par FRS turpmākajiem lēmumiem nekā Pauels. Viņš arī neiesniedza savu prognozi FRS dot plot grafikā, kas atspoguļo balsotāju redzējumu par monetārās politikas nākotni. Saistībā ar ieceri reformēt FRS darbību Voršs izveidoja piecas jaunas darba grupas:

1. komunikācijas grupa pārskatīs, kā FRS komunicē ar sabiedrību;
2. bilances grupa izvērtēs pietiekamo rezervju sistēmu un bilances sastāvu;
3. datu grupa pārskatīs FRS datu ievākšanas metodes;
4. produktivitātes un darba tirgus grupa pētīs jauno tehnoloģiju ietekmi uz darba tirgu;
5. inflācijas grupa analizēs inflācijas dzinējus un cenu stabilitātes nodrošināšanu.

Grupu darbs sāksies ap septembri un noslēgsies ap gada beigām.

Vorša pirmo preses konferenci tirgi novērtēja kā daudz vanadziskāku, nekā gaidīts: viņa uzsvaru uz cenu stabilitāti mediji uztvēra kā signālu procentu likmju kāpumam. Tomēr Voršs, visticamāk, joprojām pieturas pie argumenta, ka MI spēj mazināt inflāciju; uz to norāda produktivitātes un darba tirgus grupas izveide. Savukārt inflācijas grupa varētu kļūt par instrumentu FRS inflācijas mērķa būtiskai pārskatīšanai, paverot ceļu mīkstākai monetārajai politikai. Precīzāku priekšstatu par FRS nākotni varēsim gūt tikai pēc šo grupu darba pabeigšanas.

[1] https://www.youtube.com/watch?v=6LtRcC-JgBI

[2] https://www.youtube.com/watch?v=qVFEcg-RIAk

[3] https://www.youtube.com/watch?v=w5cFi3RQqZ4

[4] https://paulkrugman.substack.com/p/kevin-warsh-and-weathervane-economics

[5] 5. https://www.ft.com/content/92717c0e-0e59-4d0c-a364-6ac003de4f8e

[6] https://www.ft.com/content/92717c0e-0e59-4d0c-a364-6ac003de4f8e

[7] https://theconversation.com/why-ai-has-not-led-to-mass-unemployment-273405

[8] https://www.wsj.com/opinion/the-feds-risky-fill-the-punch-bowl-strategy-11623085554

[9] https://www.federalreserve.gov/monetarypolicy/policy-normalization.htm

[10] https://fsforum.com/the-federal-reserve-is-a-consensus-body-and-should-remain-so/

[11] https://www.youtube.com/watch?v=Dy4Cjp_1tVk

[12] https://www.reuters.com/business/feds-waller-would-absolutely-oppose-firing-reserve-bank-presidents-over-rate-2026-04-21/

[13] Fed Spectrometer: Fed Members' Policy Inclinations (Bloomberg Terminal; 20.04.2026.)

[14] https://www.reuters.com/business/us-rate-futures-raise-odds-fed-eaasing-june-after-inflation-data-2026-02-13/#:~:text=By%20Gertrude%20Chavez-Dreyfuss,unrevised%200.3%25%20gain%20in%20December

[15] https://www.youtube.com/watch?v=Dy4Cjp_1tVk