Tekošā konta deficīts 1. ceturksnī – 1.5 % no IKP

Reeksporta svārstības turpina noteikt preču eksporta dinamiku

Lai gan martā preču eksporta rezultāti bija spēcīgi, kopumā 2026. gada 1. ceturksnī eksporta vērtība, koriģējot sezonālos faktorus, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu bija par dažiem procentiem zemāka. Vājāku sniegumu galvenokārt noteica eksporta kritums uz valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), īpaši sarūkot naftas produktu piegādēm, kuru lielākā daļa nav Latvijas izcelsmes.

Ceturkšņa griezumā samazinājās arī dzērienu eksports uz Krieviju, bet eksportu uz ASV negatīvi ietekmēja vairāku preču grupu kritums, kopējam eksportam uz šo tirgu sarūkot aptuveni par trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Savukārt eksporta attīstību uz Apvienoto Karalisti turpināja bremzēt būvniecības nozares lejupslīde, īpaši privātmāju segmentā. Visticamāk, ar to saistīts koksnes izstrādājumu eksporta uz Apvienoto Karalisti kritums, kas aizsākās pagājušā gada rudenī.

Preču importu virza trešās valstis

Importa pusē šā gada 1. ceturksnī vērojams straujš pieaugums no trešajām valstīm salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Lielāko devumu sniedza ASV, kas pēc tirdzniecības vienošanās noslēgšanas ar Eiropas Komisiju aktīvāk paplašināja savu preču klātbūtni Eiropas tirgū, šī gada 1. ceturksnī visvairāk palielinot naftas produktu un mehānisko ierīču importu.

Turpina pieaugt arī Ķīnas nozīme Latvijas importā, tam pārsniedzot 3 % no kopējā preču importa. Ķīnas eksporta apjomi uz Latviju pārliecinoši aug jau kopš 2024. gada, un importa struktūrā arvien izteiktāk dominē dažas lielas preču grupas – mehānismi un elektriskās ierīces, kuru īpatsvars turpināja palielināties arī aizvadītajā ceturksnī.

Pakalpojumu eksporta pieaugumu turpina stutēt profesionālie un tehniskie pakalpojumi 

Straujš  kāpums vērojams profesionālo, tehnisko un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksportā, turklāt pieaugums ir plašs gan pakalpojumu veidu, gan valstu griezumā, kas liecina par nozares nostiprināšanos ārējos tirgos.

Pieaugumu turpina arī autotransporta pakalpojumi, ko, iespējams, balsta pakāpeniska pieprasījuma stabilizēšanās Latvijas nozīmīgākajās ES tirdzniecības partnervalstīs, kur konflikts Tuvajos Austrumos un pieaugošās izmaksas 1. ceturksnī pagaidām nav atspoguļojušās.

Savukārt gaisa transporta pakalpojumu eksports samazinās. To, visticamāk, ietekmē augstākas izmaksas aviācijas nozarē, jo konflikts Tuvajos Austrumos caur naftas un aviācijas degvielas cenām palielina spiedienu uz aviokompāniju izmaksām un liek pārskatīt lidojumu kapacitāti vai atcelt reisus.

Būvniecības pakalpojumu eksports pēc iepriekšējo ceturkšņu kāpuma sarucis, kas daļēji varētu būt saistāms ar aukstāku ziemu un tādējādi lēnāku būvniecības sezonas atsākšanos.

Aukstā ziema bremzē būvdarbus, bet paceļ vēlmi ceļot

Pakalpojumu importā kopumā ir kritums pret iepriekšējo gadu. Lielākoties kritums vērojams būvniecības pakalpojumos, ko, līdzīgi kā eksportā, varēja ietekmēt nelabvēlīgāki laikapstākļi. 1. ceturksnī būvniecības nozare Latvijā kopumā gan turpināja augt, kas varētu liecināt, ka gada sākumā būvdarbi vairāk balstījās uz vietējiem resursiem vai arī lielajos projektos mazinājās ārvalstu būvniecības pakalpojumu piesaiste.

Neraugoties uz kopumā piesardzīgu patērētāju noskaņojumu un augstākiem enerģijas izdevumiem aukstās ziemas dēļ, Latvijas iedzīvotāju interese par ārvalstu ceļojumiem saglabājas noturīga, un pieaudzis braucienu imports.  Latvijas iedzīvotāju vēlmi doties uz siltākiem galamērķiem droši vien veicināja arī tas, ka aizvadītā ziema bija aukstākā pēdējos 15 gados.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu imports turpina augt, saglabājot iepriekšējos ceturkšņos novēroto tendenci un atspoguļojot augošu pieprasījumu pēc digitālajiem ārpakalpojumiem.

Ārvalstu tiešās investīcijas arī šogad ietekmē dividenžu izmaksa

Ārvalstu tiešās investīcijas 1. ceturksnī uzrāda 255 miljonu eiro aizplūdi. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tās iemesls ir dividenžu izmaksa no ilgstoši uzkrātās nesadalītās peļņas profesionālo pakalpojumu un finanšu sektoros.

Bez darījumiem šajās nozarēs ārvalstu tiešās investīcijas turpina uzrādīt būtiskas ieplūdes Latvijas ekonomikā, 1. ceturksnī veidojot 355 miljonus eiro jeb 3.6 % no IKP. Investīcijas galvenokārt veiktas tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs. Lielākie investori valstu griezumā ir no Nīderlandes, Luksemburgas un Lietuvas.