Algu kāpums kļūst mērenāks, bet pirktspēja turpina uzlaboties

Vidējā darba samaksa Latvijā 2026. gada 1. ceturksnī turpināja augt straujāk nekā inflācija. Vidējā alga valstī gada laikā pieaugusi par 4.2 %, sasniedzot 1831 eiro.

Tomēr Latvijas darba tirgus signāli kļūst pretrunīgāki. No vienas puses, zemāks bezdarbs uztur spiedienu uz algu celšanu. No otras puses, uzņēmumu izmaksas joprojām ietekmē augstas enerģijas cenas un piesardzīga ārējā pieprasījuma attīstība. Līdzīgi arī no darba ņēmēja perspektīvas: ekonomikas nenoteiktība var likt darbinieku algu pieauguma gaidām kļūt piesardzīgākām, bet inflācija var mudināt arī uz pretējām tendencēm.

Sabiedriskajā un privātajā sektorā gan algu gada pieauguma tempi, gan vidējās algas līmenis šī gada pirmajā ceturksnī bijuši līdzīgi. Jāņem gan vērā, ka sabiedriskā sektora algu pieaugumu un pieprasījumu pēc darbiniekiem ierobežo gan fiskālās iespējas, gan vēlme mazināt šajā sektorā nodarbināto skaitu, un arī darbavietu dalījums starp sabiedrisko un privāto sektoru ir atšķirīgs dažādās nozarēs. Tomēr ierobežota pieejamā darbaspēka situācijā konkurence ne tikai starp dažādiem uzņēmumiem, bet arī starp sabiedrisko un privāto sektoru saglabāsies.

1. ceturkšņa algu pieaugums pēc pēdējos gados ierastā pieauguma tuvu 10 % var šķist neliels. Salīdzinot ar pērnā gada nogali, vidējā alga sezonālu faktoru ietekmē pat mazinājusies. Tomēr, lai arī vidējās algas gada pieauguma temps kļuvis lēzenāks, neskatoties uz atsevišķu preču cenu straujāku kāpumu, inflācija par šo algu pieaugumu ir zemāka. Līdz ar to strādājošo pirktspēja vidēji pieaug, un tas savukārt stiprina privāto patēriņu.