"Nekas nav noturīgāks kā pagaidu variants": ekonomika aug, taču saturiski varētu vēlēties vairāk pozitīvu ziņu

Matemātiski pozitīvas vērtības, taču saturiski, kā arī nākotnes redzējumā ir, par ko saīgt. Tautsaimniecības izaugsme pirmajā ceturksnī pavisam nedaudz palēninājās, taču iekšzemes kopprodukts (IKP) turpināja augt, pieaugumam salīdzināmās cenās sasniedzot 0.6 % (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; Centrālās statistikas pārvaldes sezonāli koriģēti dati).

Matemātiski pozitīvo ziņu saraksts gada pirmajos mēnešos ir stipri garāks nekā tikai IKP pieaugums. Tajā ir arī būtisks enerģijas patēriņa kāpums, augoši kredīti un noguldījumi, transportlīdzekļu pirmreizējās reģistrācijas pieauguma un degvielas cenu kāpuma atgriešanās u.c. Ne visi šie piemēri atspoguļo labklājības pieaugumu. Pastāvīgi nomācošs globālais ģeopolitiskais fons jau no gada sākuma mudināja iedzīvotājus atlikt nedaudz līdzekļu. Aukstā ziema sekmēja enerģijas patēriņu un ražošanu, t.i., nemainīga komforta nodrošināšana telpās prasīja vairāk pūļu un izmaksu. Un arī šie tēriņi novērsa patērētāju skatu no ienākumu izlietošanas citiem pirkumiem vai pakalpojumu patēriņa.

Nelabvēlīgu ģeopolitisko situāciju veidošanās un to saasināšanās ieilgst, un šāda situācija pieprasa pastiprinātus ieguldījumus aizsardzības spēju stiprināšanā. No vienas puses tas veicina investīcijas, rūpniecisko ražošanu, tehnoloģijās balstītu pakalpojumu attīstību un eksportu. No otras puses tas mobilizē darbošanos piesardzības vai pat izdzīvošanas režīmā, kas savukārt nav gluži labklājības atspulgs. Latvijas tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma rādītāji aprīlī – maijā pārsvarā ir pasliktinājušies un atbalso ne vien pasaules ģeopolitikas ziņas, bet arī stipri taustāmākas un tuvākas norises – degvielas cenas saglabājas paaugstinātā līmenī, Latvijas teritorijā iemaldās droni, Latvijā mainās valdība.

"Nekas nav noturīgāks kā pagaidu variants": šā gadsimta trešajā desmitgadē izaicinājumi nomaina cits citu, nenoteiktībai no pārejoša stāvokļa kļūstot par normu. Katrreiz varam domāt, ka "šoreiz ir citādi", un tā pat ir taisnība, jo pērn ap šo laiku, atjaunojot makroekonomiskās prognozes, Eiropa bija norūpējusies galvenokārt par globālās tirdzniecības politikas attīstību, savukārt šobrīd ikdienas retorikā dzirdam enerģijas cenas un dažādām vērtību ķēdēm vajadzīgo materiālu pieejamību bloķētā Hormuza šauruma ietekmē.

Enerģijas jomā situācija ir citāda salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad Krievija iebruka Ukrainā: dabasgāzes infrastruktūras un alternatīvu piegāžu pieejamības problemātiku nomainījušas degvielas cenas. Tas nozīmē būtiski atšķirīgas aktualitātes strukturālā ziņā, un ietekme uz Latvijas ekonomiku šī brīža situācijā šķiet relatīvi vieglāka nasta. Vienlaikus energobilance rāda, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši neelastīga naftas produktu patēriņā, kamēr pārorientēšanās prom no dabasgāzes pakāpeniski norit. Nabassaite ar fosilo resursu izlietojumu arvien ir spēcīga, taču aptaujas rāda, ka bažas par materiālu nepieejamību apstrādes rūpniecībā pagaidām nav būtiski aktualizējušās.

Uz šīs pozitīvās nots varam vēlēties ģeopolitisko saspīlējumu drīzu un labvēlīgu risinājumu, kas gan veicinās preču un pakalpojumu drošu starpvalstu tirdzniecību, gan ļaus koncentrēties saimnieciskiem lēmumiem, ka neskar tikai tūlītējas vajadzības.