Vai ASV dominējošā loma finanšu tirgos sāk vājināties? Lielais parāds un iespējas Eiropai

Turpmāk izskatīšu jautājumu, vai tās bijušas tikai īstermiņa svārstības un kādas iespējas tas atnes Eiropai.

Investori pauduši viedokli, ka nesenās tirgus reakcijas ir tikai simptoms daudz nopietnākai problēmai ASV un ka gan ASV vietējo, gan ārvalstu investoru vidū valda ievērojamas bažas par ilgtermiņa ASV Valsts kases vērtspapīru uzticamību[1].

Jau gadiem ilgi ASV uztur budžeta deficītu, kas ir augstāks nekā vidēji attīstītajās valstīs (1. attēls). Kopš Covid-19 pandēmijas laikā sniegtajiem atbalsta pasākumiem, kad ASV budžeta deficīts  pārsniedza 14 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), ASV administrācija un Kongress nav spējuši vienoties par pasākumiem, lai budžeta deficīts stabili atgrieztos tuvāk līmenim pirms Covid-19. 2023. un 2024. gadā ASV budžeta deficīts pārsniedza 7 % pret IKP, kas ir netipiski augsts līmenis apstākļos, kad ekonomika piedzīvo stabilu izaugsmi. Papildus tam analītiķi prognozē, ka ASV prezidenta Donalda Trampa 4. jūlijā parakstītais "lielais, skaistais" nodokļu likumprojekts ("Big, Beautiful Bill") nākamās desmitgades laikā būtiski palielinās ASV tēriņus, palielinot arī valsts parādu par vairākiem triljoniem dolāru, un varētu tuvoties 130 % pret IKP[2].

Jau 2024. gada beigās ASV parāda līmenis pret IKP sasniedza 120 %, kas ASV ierindo kā trešo lielāko valsti pēc parāda pret IKP lielāko attīstīto valstu vidū. Par ASV augstāks parāda līmenis ir Itālijā (135 %) un Japānā (236 %) (2. attēls). Pastiprinātas bažas rada ASV parāda straujā pieauguma tendence, kas turklāt varētu saglabāties arī turpmāk. Līdz ar strauji augošo parāda līmeni būtiski palielinājušies arī ASV valdības parāda apkalpošanas izdevumi, kas 2024. gadā veidoja 17 % no kopējiem valdības izdevumiem. Investoru bažas pastiprināja reitingu aģentūras "Moody’s" ASV Valdības parāda ilgtermiņa kredītreitinga samazināšana no "AAA" līdz "Aa1" šī gada maijā, uzsverot satraukumu par valsts parāda pastāvīgo palielināšanos un to, ka augstāku procentu likmju apstākļos palielinās izmaksas, kas saistītas ar esošā parāda pārfinansēšanu[3].

Parāda līmenim pieaugot, parāda apkalpošanas izmaksas turpinās augt[1], ja vien bāzes procentu likmes, ko nosaka ASV Federālo Rezervju Sistēma (FRS), netiks būtiski samazinātas. Šeit jāpiemin arī ASV prezidenta politiskais spiediens uz FRS. ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt asi kritizējis pašreizējo FRS vadītāju Džeromu Pauelu (Jerome Powell) par bāzes procentu likmju nesamazināšanu un izteicis vēlmi par FRS vadītāja priekšlaicīgu nomaiņu[4]. Lai arī Pauels līdz šim bijis nelokāms savos lēmumos un nav ļāvies provokācijām, pastāvīgais spiediens uz centrālās bankas vadītāju investoros radījis bažas par ASV centrālās bankas neitralitāti un potenciālu pakļaušanu poliskajam spiedienam.

Ko tas nozīmē mums?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas skatījumā pašreizējā starptautiskā finanšu situācija radījusi nenoteiktību attiecībā uz ASV dolāra dominējošo lomu. Viņa mudina Eiropu izmantot pašreizējo situāciju kā iespēju, lai stiprinātu eiro pozīcijas globālajā ekonomikā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc strukturālām reformām un dziļākas ekonomiskās integrācijas[5].

Eiropas kapitāla tirgi valstu līmenī joprojām ir sadrumstaloti. Šī sadrumstalotība ierobežo pārrobežu ieguldījumus un samazina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu kopējo konkurētspēju, salīdzinot, piemēram, ar ASV. Lai arī kopš aprīļa notikumiem ir novērotas pozitīvas ārvalstu investoru ieplūdes eirozonas parāda vērtspapīros, tomēr tās joprojām ir nelielas, salīdzinot ar ASV tirgu. Tas liek secināt, ka eirozona šo krīzes epizodi nav varējusi izmantot pilnībā un var piekrist Eiropas augstākajām amatpersonām, ka mums vēl jāiegulda liels darbs konkurētspējas uzlabošanai.

Kā būtiskākie elementi Eiropas konkurētspējas uzlabošanai un kapitāla tirgus attīstībai bieži tiek minēta kapitāla tirgu savienības (Capital Markets Union) un Uzkrājumu un investīciju savienības (European Savings and Investments Union) attīstība. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, izcēla Uzkrājumu un investīciju savienības attīstību kā vienu no trim galvenajiem Eiropas Komisijas piecu gadu rīcības plāna pīlāriem Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Viņa skaidro, ka eirozonas mājsaimniecību rīcībā ir ievērojami uzkrājumi, kuru kopējā vērtība sasniedz aptuveni 1.4 triljonus eiro, taču liela daļa šo līdzekļu nogulst komercbanku kontos, nevis tiek ieguldīta vietējās ekonomikas attīstībā. Katru gadu aptuveni 300 miljardi eiro no šiem uzkrājumiem aizplūst ārpus ES. Šis ir būtisks zaudējums Eiropas attīstībai un inovāciju potenciālam.

Lai mainītu šo situāciju, nepieciešams mazināt finanšu tirgu fragmentāciju ES, attīstīt jaunus uzkrājumu un investīciju produktus, kas veicinātu vietējās ekonomikas izaugsmi, inovāciju attīstību un padarītu Eiropas kapitāla tirgu efektīvāku un pievilcīgāku investoriem[6]. Līdzīgu viedokli paudušas arī citas ES augstākās amatpersonas, tostarp Vācijas Bundesbankas prezidents Joahims Nāgels, kurš uzsvēris šīs savienības steidzamo nepieciešamību – tā spētu novirzīt ES uzkrājumus tieši ES projektiem[7]. Vienots un likvīds kapitāla tirgus ne tikai stiprinātu eiro starptautisko statusu, ļautu samazināt aizņemšanās izmaksas, bet arī padarītu Eiropu par nopietnāku spēlētāju globālajos finanšu tirgos.

Papildus tam ES līderi uzsvēruši kopīga drošā aktīva stratēģisko nozīmi eirozonā – tas ir būtisks finanšu integrācijas padziļināšanai, tirgu sadrumstalotības mazināšanai un eiro lomas stiprināšanai globālajā mērogā. ECB viceprezidents Luiss de Gindoss kopā ar citām augsta līmeņa Eiropas amatpersonām, tostarp pašreizējo ECB vadītāju Kristīni Lagardu un bijušo ECB vadītāju Mario Dragi, ir uzsvēris nepieciešamību pēc instrumenta, kas varētu kļūt par pamatu likvīdam un integrētam kapitāla tirgum, līdzīgi kā ASV Valsts kases vērtspapīri[8]. Šāds kopīgs drošais aktīvs ne tikai stiprinātu eiro starptautisko lomu, bet arī palīdzētu mazināt sadrumstalotību, samazināt riskus banku bilancēs un padarīt ES finanšu arhitektūru noturīgāku. Tajā pašā laikā Eiropas kopīgā drošā aktīva idejai ir arī kritiķi, piemēram, Vācijas un Francijas politikas veidotāji pauduši bažas, ka kopīgs drošais aktīvs varētu mazināt tirgus disciplīnu, veicināt pārmērīgu un bezatbildīgu atsevišķu dalībvalstu aizņemšanos par zemākām izmaksām, kā arī pārvietot lielāku kredītrisku uz Eiropas līmeni, tādējādi nevis mazinot, bet potenciāli palielinot finanšu nestabilitāti eirozonā[9]. Analītiķi arī uzsver, ka politiskā griba šādas vienošanās virzienā joprojām ir ierobežota, tāpēc nepieciešami arī radoši un pakāpeniski risinājumi, lai tuvotos šim mērķim.

Secinājumi

Lai gan datos redzams, ka starptautiskie investori kļuvuši piesardzīgāki attiecībā uz ASV aktīviem un uzsākuši diversificēt savus portfeļus vairāk starptautisko tirgu virzienā, tomēr diez vai kādai citai valstij izdosies tuvākajā laikā gāzt ASV no troņa. ASV Valsts kases parādu vērtspapīru tirgus joprojām ir lielākais un likvīdākais parāda vērtspapīru tirgus pasaulē. ASV finanšu aktīvi joprojām ir pamats daudzām investīciju portfeļu stratēģijām un paredzams, ka ASV finanšu aktīvu loma globālajos finanšu tirgos joprojām saglabāsies nozīmīga.

Šis brīdis ir arī iespēja Eiropai stiprināt eiro un Eiropas finanšu aktīvu lomu starptautiskajos finanšu tirgos. Eirozona šo krīzes epizodi nav varējusi izmantot pilnībā, un var piekrist Eiropas augstākajām amatpersonām, ka mums vēl jāiegulda liels darbs konkurētspējas uzlabošanai. Lai stiprinātu mūsu konkurētspēju, nepieciešams turpināt darbu pie vienota un likvīda kapitāla tirgus, kas ļautu ne vien samazināt aizņemšanās izmaksas, bet arī padarītu Eiropu par nopietnāku spēlētāju globālajos finanšu tirgos.

[1] H. Clarfelt, K. Duguid, Fears over US debt load and inflation ignite exodus from long-term bonds, ft.com, 26.06.2025.

[2] Capital economics links, Public Finances in Modern History - Gross public debt, percent of GDP

[3] Moody's Ratings downgrades United States ratings to Aa1 from Aaa; changes outlook to stable

[4] B. Mena, Trump sends handwritten letter to Powell demanding ultra-low interest rates, cnn.com, 30.06.2025.

[5] Earning influence: lessons from the history of international currencies | Speech by Christine Lagarde, President of the ECB

[6] President von der Leyen promotes openness and stronger European competitiveness during keynote speech at the Davos World Economic Forum

[7] V. Za, ECB's Nagel says savings union more urgent than banking union, reuters.com, 19.06.2025.

[8] "More Europe" and financial integration, Keynote speech by Luis de Guindos, Mario Draghi: The Coimbra Call

[9] K. Best, Shared scepticism, different motives: Franco-German perceptions of a common European safe asset, bertelsmann-stiftung.de, 26.10.2018.