2017. gada studentu konkursa godalgotās vietas

1. vieta (netika piešķirta)
 

2. vieta

Corina Boblic un Ecaterina Vidrascu, Rīgas Ekonomikas augstskola
Population age structure in the EU-28: Implications for Gross Domestic Savings and Current Account//ES-28 iedzīvotāju vecumstruktūra: tā nozīme iekšzemes kopējiem uzkrājumiem un tekošajam kontam"

Šajā darbā tiek novērtēta iedzīvotāju vecumstruktūras pārmaiņas ietekme uz uzkrājumiem un tekošā konta bilanci 28 ES valstīs. Šim mērķim autores novērtēja kopējo uzkrājumu un tekošā konta bilances vienādojumus, pielietojot paneļdatu ekonometrijas metodoloģiju un tajos iekļaujot demogrāfiskās noslodzes rādītāju. Šajā pētījumā tika atklāta demogrāfiskās noslodzes negatīva ietekme uz uzkrājumiem, t.i. sabiedrībai novecojot, tā mazāk līdzekļu novirza uzkrājumiem. Taču vienlaikus sabiedrības novecošana šķiet pozitīvi ietekmē tekošā konta bilanci, kas kopā ar iepriekšminēto rezultātu varētu nozīmēt, ka sarūk valstī veikto investīciju apjoms.

Oļegs Matvejevs, Rīgas Ekonomikas augstskolas students
Impact of ECB Unconventional Measures on Monetary Policy Stance//ECB nekonvenciālās politikas ietekme uz monetārās politikas nostāju

Darbā tiek apskatīta desmit ECB nestandarta monetārās politikas programmu ietekme uz ECB monetārās politikas nostāju. Autors atzīmē, ka naudas tirgus likmes eiro zonā neatspoguļo monetārās politikas nostāju, tāpēc, izmantojot galveno komponentu analīzi, aprēķina ECB ēnas likmi.  Tālāk, izmantojot ARCH modeli, autors aprēķina monetārās programmas programmu ietekmi. Autors novērtē nestandarta monetārās politikas programmu efektivitāti – cik lielā mērā katra programma ir ietekmējusi ECB ēnas likmi, tai skaitā, salīdzinoši ar programmas apjomu. Autors secina, ka ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas ir divas reizes efektīvākas par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu, kā arī ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju 2. kārta ir efektīvāka par 1. kārtu. Ja neņem vērā programmu apjomu, tad lielākā ietekme ir paplašināto aktīvu pirkšanas programmai. Savukārt standarta monetāro politikas ietekmi uz ēnas likmi autors novērtē kā vāju.

3. vieta

Jekaterina Gornostajeva un Alivija Kovaļova, Rīgas Ekonomikas augstskola

The ECB's Unconventional Monetary Policy: Spillovers to the Financial Markets of Non-euro Area European Countries//ECB nekonvencionālā monetārā politika: ietekme uz ārpus eiro zonas esošo valstu finanšu tirgiem

Darbā tiek pētīts, kā Eirosistēmas nekonvencionālā monetārā politika ir ietekmējusi 10 Eiropas valstu, kuras neatrodas eiro zonā, finanšu tirgu. Tiek analizēta ECB paziņojumu ietekme uz obligāciju ienesīguma likmēm, akciju cenu indeksiem, valūtas kursiem pret eiro.  Autori izmanto notikumu pētnieciskās metodes, pētot empīrisko sadalījumu, lai novērtētu aktīvu cenu izmaiņas eiro zonas paziņojumu datumos, kā arī laika rindu regresijas analīzi, lai novērtētu, vai tas ir bijis vienreizējs pārsteiguma notikums (ienesīguma līknes līmeņa izmaiņas) vai arī tas ir izmainījis nākotnes gaidas (ienesīguma līknes slīpuma izmaiņas).  Autori secina, ka Eirosistēmas nekonvenciālajai monetārajai politikai vislielākā ietekme bija uz akciju cenu indeksiem, tāpat bija liela ietekme uz attīstīto valstu obligāciju ienesīguma likmēm, mazāk tika ietekmētas attīstības valstu obligāciju ienesīguma likmes, bet vismazāk – valūtu kursi.

3. vieta

Klāvs Zutis, Latvijas Universitāte

Vai strukturālās reformas spēs veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi: BMA un GMM novērtējumu liecības

Šajā darbā tiek identificētas tās strukturālo reformu jomas, kas var nozīmīgi paātrināt Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šim nolūkam autors pielieto Beijesa modeļu svēršanu (BMA) un vispārīgo momentu metodi (GMM) Globālās Konkurētspējas apakšindeksu (GCI) datiem. Novērtējumu rezultāti, kuros ņemta vērā gan modeļu nenoteiktība, gan endogenitāte liecina, ka ekonomisko izaugsmi var veicināt ar augstākām investīcijām, zemāku administratīvo slogu, stabilāku makroekonomisko vidi, paaugstinātu ārvalsts tiešo investīciju kvalitāti, kā arī ar attīstītākiem uzņēmējdarbības klasteriem. Pētījumā veiktie aprēķini arī rāda, ka, ja šajās jomās Latvijas sniegums pēdējo 10 gadu laikā būtu trīs labāko Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, tad ienākumu līmenis Latvijā būtu par 4.6% lielāks.

Veicināšanas balva

Elizabete Kalnozola un Sintija Nīcgale, Rīgas Ekonomikas augstskola

Latvia's Final year bachelor students' emigration or stay intentions and their motivating factors: will they stay or will they go?//Latvijas bakalaura studiju pēdējā gada studentu emigrācijas vai palikšanas nodomi un to motivācijas faktori: vai viņi paliks vai dosies prom?

Autores aptaujāja 246 pēdējā kursa bakalaura studentus no vairākām augstskolām un studiju programmām par viņu emigrācijas plāniem un to ietekmējošiem faktoriem. Puse aptaujāto norādīja uz tieksmi emigrēt tuvāko divu gadu laikā. Secinājums ir, ka tieksme emigrēt pozitīvi saistīta ar angļu valodas zināšanām, darba pieredzi ārvalstīs un studiju maksas segšanu no privātiem līdzekļiem.

Veicināšanas balva

Uģis Kampars un Roberts Veičs, Rīgas Ekonomikas augstskola

Minimum wage policy and its historical effect on envelope wages in Latvia//Minimālās algas politika un tās vēsturiskā ietekme uz aplokšņu algām Latvijā

Darba mērķis ir novērtēt minimālās algas kāpuma (2011. un 2015. gadā) ietekmi uz vidējo algu Latvijā. Autori uzskata, ka abos gadījumos minimālās algas kāpums veicināja vidējo algu, tomēr ietekme uz oficiālo un aplokšņu algas komponentēm bijusi atšķirīga. Minimālās algas pieaugums 2011. gadā samazināja oficiālo algu, bet palielināja aplokšņu algu. Savukārt minimālās algas pieaugums 2015. gadā palielināja oficiālo algu un samazināja aplokšņu algu. Tādējādi autori secina, ka minimālās algas kāpums ne vienmēr samazina ēnu ekonomiku.