25.04.2022.

Latvijas uzņēmumu un to produkcijas izdzīvošana eksporta tirgos

Pētījums 2/2022

"  "
Photo by: Latvijas Banka

Spēcīgs eksporta pieaugums ir priekšnoteikums, lai valstīs ar mazu, atvērtu tautsaimniecību panāktu tautsaimniecības atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes. Ilgi tika uzskatīts, ka eksportu pārsvarā veicina jauno uzņēmumu ienākšana eksporta tirgos un tāpēc jāveicina jauno eksportētāju darbība. Taču valsts eksporta rādītājus iespējams uzlabot, stiprinot jau esošās eksporta attiecības. Esošo eksportētāju devums eksportā, t.sk. ieviešot jaunus produktus un apgūstot jaunus eksporta tirgus, līdz šim ekonomikas literatūrā tika uzskatīts par mazāk būtisku faktoru. Savukārt eksportējošiem uzņēmumiem, kuri, neizturot konkurenci, atstāj eksporta tirgu, pētnieku uzmanība pievērsta reti.

Šā pētījuma devums ir analīzes sniegšana par a) esošo eksportētāju lomu Latvijas eksporta izaugsmē un b) faktoriem, kas veicina esošo eksportētāju dzīvotspēju. Šim nolūkam pētījumā tiek izmantota liela anonimizēta Latvijas uzņēmumu rādītāju datubāze.

Pētījumā konstatēts, ka vidējais Latvijas uzņēmums darbojas eksporta tirgos aptuveni trīs gadus un tad ir spiests eksporta tirgu atstāt. Turklāt divas no piecām jaunajām eksporta attiecībām tiek pārtrauktas jau pirmajos divos gados pēc to uzsākšanas. Jauna produkta eksporta vidējais ilgums ir vēl īsāks – divi gadi, un gandrīz puse no jaunajiem eksporta produktiem netiek tirgoti ilgāk par vienu gadu. 

Pētījumā atklāts, ka augstāka eksportējošu uzņēmumu noturība starptautiskajos tirgos piemīt tiem uzņēmumiem, kuri nesen ir piedzīvojuši strauju produktivitātes kāpumu, lielākiem un jaunākiem uzņēmumiem (t.i., tiem, kuri dibināti relatīvi nesen), uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar reeksportu, uzņēmumiem ar mazākām parādsaistībām un ar augstāku peļņu. Eksporta dzīvotspēju uzlabo arī ienākšana eksporta tirgos ar lielāku preču klāstu un lielākā skaitā valstu. Visi šie rezultāti principā apstiprina citu valstu pētījumu secinājumus.

Kā novitāte pētījumā tiek uzsvērta eksporta preču sarežģītības loma esošo eksportētāju dzīvotspējas stiprināšanā. Šo preces īpašību raksturo t.s. produkta sarežģītības indekss (PCI), ko Hārvarda universitātes pētnieki ir aprēķinājuši katrai precei. Pētījuma rezultāti liecina, ka tehnoloģiski sarežģītākam produktam piemīt augstāka dzīvotspēja. Taču, precēm, kuru ražošanas tehnoloģija salīdzinājumā ar citām uzņēmuma eksporta precēm ir pārāk komplicēta, dzīvotspēja ir zemāka. Tas varētu liecināt, ka uzņēmumi, visticamāk, saskaras ar augstākām izmaksām, ražojot produktus, kuri pārsniedz to tehnoloģiskās iespējas.

Pētījuma rezultāti liek secināt, ka eksportējošu uzņēmumu darbinieku prasmju un zināšanu par eksporta tirgiem uzlabošana palīdzētu Latvijas uzņēmumiem uzlabot esošās tirdzniecības attiecības un nodrošināt mērenu virzību uz sarežģītāku produktu eksportu ar augstāku tehnisko līmeni. Divi būtiski politikas pasākumi šajā kontekstā ir eksporta veicināšanas pasākumi un darbinieku, t.sk. uzņēmumu vadošo darbinieku, apmācība. Mazkvalificētiem vadītājiem var nebūt visjaunākās informācijas par globālā pieprasījuma tendencēm, kas būtiski ietekmē eksporta ilgumu.

Keywords: Exports, economic complexity, trade, productivity, innovation
JEL Codes: F10, F14, P45, H81

APA: Beņkovskis, K., Tkačevs, O., , J., Krill, Z., Yashiro, N. (2022, 14. aug.). Latvijas uzņēmumu un to produkcijas izdzīvošana eksporta tirgos. Taken from https://www.macroeconomics.lv/node/5562
MLA: Beņkovskis, Konstantīns. Tkačevs, Oļegs. , Jarret. Krill, Ze'ev. Yashiro, Naomitsu. "Latvijas uzņēmumu un to produkcijas izdzīvošana eksporta tirgos" www.macroeconomics.lv. Tīmeklis. 14.08.2022. <https://www.macroeconomics.lv/node/5562>.
Or log in with a social profile account:

Restricted HTML

Up