Par šo pētījumu esmu saņēmis šādus komentārus un jautājumus:

- Jau 4.lapā: 'fiscal authorities are prone to excessive deficits' - kur ir zinātniski pierādījumi šādam apgalvojumam?

- Otrā secinājuma daļa interesanta: vai tas nozīmē, ka rīcībpolitikas ieteikums būtu atbrīvot publiskās investīcijas no fiskāliem noteikumiem?

Tādēļ labprāt uz tiem šeit atbildu:

Strauji augošs valdības parāds ir rezultāts tam, ka attīstītās valstis ilgāku laiku veidoja valsts budžetu ar deficītu. Zinātniskajos žurnālos atrodam pietiekoši plašu apskatu par šādas politikas cēloņiem (ļoti iesaku šīs literatūras secinājumu apkopojumu ar vairākām atsaucēm šī pētījuma https://www.jstor.org/stable/40071847?seq=1#metadata_info_tab_contents 2.2. sadaļā), kā arī par to, ka finanšu tirgi var izrādīties nepietiekoši efektīvi deficīta nobīdes problēmas risināšanā (piemēram, šis pētījums https://www.jstor.org/stable/2077788?seq=1#metadata_info_tab_contents), un tāpēc ir nepieciešami fiskālie noteikumi.

Atbildot uz otro jautājumu, mūsu pētījums sniedz liecības, ka valdības kapitālieguldījumu izņemšana no atbilstības novērtējuma var zināmā mērā veicināt lielākas publiskās investīcijas (kaut arī fiskālie noteikumi nav bijis galvenais publisko investīciju samazinājuma faktors). Ar to, kāpēc šobrīd ir aktualizējies jautājums par valdības investīcijām un to nepieciešamību, varat detalizēti iepazīties izlasot “SVF Fiscal monitor” jauno izdevumu (https://www.imf.org/en/Publications/FM/Issues/2020/09/30/october-2020-fiscal-monitor).

Savukārt diskusija par "zelta" noteikumu ieviešanu eiro zonā arī nav nekas jauns. European Fiscal Board jau norādīja uz tādu iespējamību (ar dažām atrunām par investīciju mērķi un valdības parāda līmeni): https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2019-09-10-assessment-of-eu-fiscal-rules_en.pdf. Arī Bundesbanka nesen sniegusi šādu noteikumu analīzi: https://www.suerf.org/policynotes/8505/reforming-the-stability-and-growth-pact-striving-for-sustainability-while-offering-room-for-manoeuvre.

Paldies par Jūsu jautājumiem!