Makroekonomisko Prognožu Pārskats. 2026. gada jūnijs

Īsumā par svarīgāko

• Globālā nenoteiktība turpina būt augsta. Ja šā gada sākumā šķita, ka notiek virzība uz tās samazināšanos, tad, sākoties karadarbībai starp ASV, Izraēlu un Irānu, šī tendence pagriezusies pretējā virzienā. Arī panāktais pamiers bez kuģu satiksmes atjaunošanas Hormuza šaurumā globālajai tautsaimniecībai daudz nepalīdz. Enerģijas izejvielu pieejamība ir samazinājusies, un to cenas palielinājušās. Vienlaikus sarunas par mieru Ukrainā ir zaudējušas dinamiku un pagaidām, kamēr nav noregulēts Tuvo Austrumu konflikts, ir atstātas otrajā plānā.
• Augošās ģeopolitiskās nenoteiktības un enerģijas cenu kāpuma dēļ ir pasliktinājušās ārējā pieprasījuma perspektīvas. Tas vājina Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes un pieprasījuma prognozes. Lai gan Baltijas valstīs saglabājas relatīvi noturīga ekonomiskā aktivitāte, vājākas Vācijas un ES kopējās perspektīvas turpina ierobežot Latvijas eksporta izaugsmes iespējas.
• ECB Padome kopš šā gada sākuma galvenās procentu likmes ir palielinājusi par 25 bāzes punktiem. Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības radītais enerģijas piedāvājuma šoks un tam sekojošais enerģijas cenu kāpums ir licis palielināt finanšu nosacījumu stingrību.
• Neraugoties uz pieaugošo ģeopolitisko nenoteiktību un augstākām tirgus procentu likmēm, finansējuma pieejamība Latvijā saglabājas labvēlīga gan kapitāla tirgū, gan banku sektorā. Kredītportfelis arvien aug kā uzņēmumu segmentā, turklāt plašā nozaru spektrā, tā arī mājsaimniecību segmentā.
• Budžeta deficīts šim gadam prognozēts nedaudz virs 3 % no IKP, vērtējumam salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto būtiski nemainoties. Tiesību aktu izmaiņas, kas paredz saglabāt augstus aizsardzības izdevumus arī turpmāk, kā arī apjomīgās militārā aprīkojuma piegādes 2028. gadā palielinās prognozēto budžeta deficītu, tam pietuvojoties 5 % no IKP līmenim. Budžeta izdevumu kāpums turpmākajos gados pastiprinās nepieciešamību aizņemties, un valsts parāda līmenis vidējā termiņā pārsniegs 51 % no IKP.
• Karadarbība Tuvajos Austrumos negatīvi ietekmē iekšzemes un ārējo pieprasījumu, tāpēc kopējā pieprasījuma pieaugums būs gausāks, nekā iepriekš prognozēts. Savukārt ieguldījumi militāro un divējāda lietojuma preču ražošanā ir arvien lielāks izaugsmes balsts. Tas ļauj saglabāt mēreni optimistisku skatu uz turpmākajām tautsaimniecības norisēm.
• Ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās kavē ārējā pieprasījuma straujāku atjaunošanos un liek patērētājiem saglabāt piesardzību. Tas vājina izaugsmes perspektīvas gan uz eksportu, gan uz iekšzemes patēriņu vērstās nozarēs.
• Darbaspēka piedāvājums būtiski nepieaug, bet darbaspēka pieprasījums nedaudz mazinās vājākas ekonomiskās izaugsmes dēļ. Tomēr darba tirgus saglabājas saspringts, un prognožu periodā – lai gan lēnāk, nekā iepriekš prognozēts, – bezdarbs turpinās samazināties.
• Algu pieaugums saglabāsies spēcīgs, tomēr to nedaudz ierobežos tautsaimniecības nenoteiktība un darbaspēka pieprasījuma neliela mazināšanās.
• Inflācijas prognoze palielināta šim un nākamajam gadam, un tā galvenokārt atspoguļo energoresursu cenu kāpumu pasaulē Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ. Šā faktora ietekmi mazināja zemākas globālās pārtikas izejvielu cenas un mērenāks algu kāpums. Paredzams, ka prognožu periodā inflācija tuvosies 4 % līmenim un atsevišķos mēnešos to pārsniegs.

Lasīt pārskatu