Bezdarbs atkal atkāpies

Reģistrētā bezdarba dati par jūliju nenorāda uz turpmāku situācijas pasliktinājumu, lai arī aptauju datos vērojams nodarbinātības gaidu samazinājums [1]. Taču jau esošais darbaspēks saglabājas vērtīgs resurss, kuru daļa no darba devējiem varētu pieturēt iespēju robežās, pat ja tas netiek izmantots pilnā mērā. Turklāt aptauju rezultātus par situācijas subjektīvo novērtējumu varēja ietekmēt nenoteiktība, kas izriet no augustā izskanējušajiem paziņojumiem par tirdzniecības tarifu ieviešanu, īpaši eksportējošo uzņēmēju starpā.

Kopumā uzņēmēju aktivitāte darbinieku meklēšanā atšķiras pa nozarēm. Visvairāk atvērto darba piedāvājumu 2. ceturksnī bija būvniecībā un rūpniecībā [2]. Lielākas ekonomiskās aktivitātes dēļ, kura ir vērsta uz valsts aizsardzības kapacitātes stiprināšanu un lielo būvniecības projektu realizēšanu, darbaspēka pieprasījums dažās nozarēs varētu saglabāties neproporcionāli augsts arī turpmāk.

Kā bija pausts iepriekš, darba tirgus ir absorbējis 1. ceturkšņa īslaicīgo palielinājumu brīvajā darbaspēkā, ko šā gada sākumā bija radījusi neaktīvo iedzīvotāju ienākšana darba tirgū. Taču demogrāfiskā situācija joprojām ietekmē darbaspēka piedāvājumu, kas ilgtermiņā pakāpeniski sarūk iedzīvotāju skaita samazinājuma un novecošanas dēļ. Sagaidāms, ka 2026. gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos tiks iekļauta arī demogrāfijas stiprināšana, ņemot vērā, ka šī tēma pēdējos mēnešos ir aktīvi apspriesta publiskajā telpā.

[1] Eiropas Komisijas aptaujas dati.

[2] Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datiem.