07.02.2022.

Vieslekciju tēmas

2022./2023. mācību gadā Latvijas Bankas ekonomikas eksperti Latvijas augstskolu ekonomikas un finanšu programmu studentiem piedāvā noklausīties lekcijas par 8 tēmām.

Lekciju tēmas un lektori

📚Eiro zonas monetārā politika un inflācija

  • Krista Kalnbērziņa, Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas galvenā ekonomiste

Prezentācija iepazīstina ar eiro zonas ekonomikas aktualitātēm un Eiropas Centrālās bankas realizēto monetāro politiku. Prezentācija sniedz ieskatu par eiro zonas monetārās politikas galveno mērķi – cenu stabilitāti, monetārās politikas transmisijas mehānismu un ietekmi uz makroekonomiskajiem rādītājiem, kā arī atklāj monetārās politikas praktiskās īstenošanas principus un galvenos instrumentus.

📚Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā

Lekcija par aktuālajām norisēm tautsaimniecībā turpina ciklu, kas savulaik aizsākās ar prezentāciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski". Šajā laikā ekonomiskais cikls ir piedzīvojis gan kāpumu, gan kritumu, ir mainījušies iedzīvotāju un uzņēmēju paradumi, un kopš Covid-19 krīzes makroekonomiskie rādītāji ir apmetuši pamatīgus kūleņus. Kas noticis šajā laikā un kurp patlaban virzās tautsaimniecība, to aplūkosim un analizēsim lekcijās.

  • Agnese Rutkovska, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste
  • Daina Paula, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste

📚Kurā pusē sētai zāle zaļāka? Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko rādītāju salīdzinājums.

Vai tiesa, ka Lietuvā minimālā alga ir uz pusi lielāka nekā Latvijā, bet Igauņi katrā mīļā brīdī dibina kādus jaunuzņēmumus? Kas notiek ar inflāciju Baltijas valstīs un kā tām veicas ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu? Lekcijā palūkosimies uz dažādiem šo valstu labklājību raksturojošajiem rādītājiem, kā tie ir mainījušies laika gaitā un kāds ir šo valstu nākotnes potenciāls.

  • Ieva Opmane, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste

📚Mūsdienīgi maksājumi – kā tos ietekmē inovācijas, tehnoloģiju attīstība un ikdienas digitālā transformācija

Kas īsti ir maksājums? Kādi ir jaunākie sasniegumi maksājumu tehnoloģiju jomā? Kā attīstījušies maksājumi pēdējo 25 gadu laikā? Šie ir svarīgi jautājumi, kurus aplūkosim lekcijā. Tāpat analizēsim, kā, iespējams, iepirksimies jau tuvākajā nākotnē, un diskutēsim, kuri no aplūkotajiem norēķinu veidiem ir pieņemami un, visticamāk, tiks ieviesti arī Latvijā. Aplūkojot maksājumu digitālo transformāciju, jārunā arī par to, kā mainās nauda – kopīgi izpratīsim, kāda ir atšķirība starp kriptoaktīviem un stabilajām kriptomonētām, kā arī vērtēsim motivāciju, kāpēc nepieciešamas centrālo banku digitālās valūtas. Visbeidzot – izrunāsim, kāda ir Latvijas Bankas loma maksājumu attīstībā.

  • Edīte Gailiša, Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas galvenā maksājumu un finanšu tirgus analītiķe

📚Vērtspapīri – viens no zaļā virziena balstiem

Lekcijā tiek apskatīts, kāpēc vērtspapīri ir viens no ekonomikas balstiem un, vai, izmantojot vērtspapīrus, zaļo kursu var atbalstīt katrs no mums. Kāpēc tas ir tik svarīgs zaļā kursa virzības instruments? Kurš ir lielāks ieguvējs - vērtspapīra emitents vai ieguldītājs?

  • Ivars Avotiņš, Statistikas pārvaldes Reģistru daļas galvenais finanšu statistiķis

📚Eiropas ekonomikas atveseļošanās – priekšnosacījumi ilgtspējīgai attīstībai

Lekcijā tiek analizētas svarīgākās norises Eiropas Savienībā (ES), īpašu uzmanību pievēršot ekonomiskās situācijas izvērtējumam un politikas risinājumiem atveseļošanās procesā no COVID-19 pandēmijas radītajām sekām. Runājot par nākotnes attīstības perspektīvām, apskatīsim ES "zaļā kursa" un digitalizācijas iniciatīvu lomu ES ekonomikas atveseļošanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

  • Miķelis Zondaks, Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas galvenais ekonomists

📚Globālās ekonomikas tendences

Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.

  • Anete Migale, Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākā ekonomiste
  • Elīna Raģe, Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākā ekonomiste
  • Juris Kravalis, Ģenerālsekretariāta vadītājs

📚Par stratēģisko autonomiju un eiro starptautisko lomu

Covid-19 krīze izcēla vajadzību attīstīt Eiropas Savienības ekonomisko patstāvību kā pretsvaru ASV un Ķīnas dominancei, savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā atgādinājis par energoneatkarības nozīmi. Šajā lekcijā apskatīsim, kas ir Eiropas politiķu bieži lietotais jēdziens ‘atvērta stratēģiskā autonomija’ un kāpēc tā ir svarīga, sīkāk pievēršoties eiro starptautiskajai lomai. Jautāsim, kāpēc par jēlnaftu vienmēr maksājam dolāros, un kāpēc Krievija grib, lai par gāzi maksā rubļos? Vai kriptoaktīvi var mazināt eiro kā pasaulē otrās nozīmīgākas valūtas lomu?  Ko dara Latvijas Banka, lai stiprinātu mūsu autonomiju (maksājumu jomā)?

  • Elīna Raģe, Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākā ekonomiste

 

APA: (2023, 03. jun.). Vieslekciju tēmas. Taken from https://www.macroeconomics.lv/node/1693
MLA: "Vieslekciju tēmas" www.macroeconomics.lv. Tīmeklis. 03.06.2023. <https://www.macroeconomics.lv/node/1693>.
Up