Latvia vs. Iceland once again: a comment to Krugman's blog

Oļegs Krasnopjorovs
Oļegs Krasnopjorovs
Bank of Latvia economist
02.04.2012.

On average, bus drives faster than a bicycle. That does not mean, however, that a bus always moves faster. Bus has a higher potential speed, i.e., it will beat the bicycle in a long distance. However, if one selects a short distance that includes a bus station, bicycle could even win the race.

Similar story with countries. By arbitrarily choosing short intervals, one can convincingly argue that almost any country in the world is doing best / worst than any other. By selecting base 2007 Q4 = 100 and comparing GDP fall during the crisis, Krugman has argued that Iceland does better than Latvia "thanks to heterodox economic policies":

Real GDP, 2007 Q4 = 100 

Data source: Eurostat

The problem with such sort of analysis is that it overemphasizes cyclical movements and ignores a potential growth. In 2007, Latvia was overheated much more than Iceland: European Commission estimated an output gap as huge as 15% of GDP while the respective figure for Iceland was between modest 2% as estimated by OECD and 4.5% estimated by the Ministry of Finance. When the crisis came, positive output gaps cancelled out and first from the top became first from the bottom. Link between policy and outcome seems to be rather vague here: I wonder whether any policy mix could avoid the "the-bigger-the-boom-the-deeper-the-bust" outcome.

If we choose a longer distance, however, bus wins the race.

Real GDP, 2000 = 100 

Data source: Eurostat

 

The overheated engine cooled down and is ready for the next trip. Not as quick as during the 2004 – 2007 in order not to harm the engine, but still enough for steady income convergence to the old-EU level.

Any policy conclusions?

Comments

1. Vai Krugmans apmeklē šo blogu, vai latviešu intelektuāļiem latviešu valoda par prastu, lai izteiktu augstās domas lidojuma trajektoriju.
2. par potenciālo enerģiju. Kādā no iepriekšējiem rakstiem, mēs nevarējām vienoties, ka darbaspēks savā būtībā, jau veido šo potenciālo enerģiju, un īpaši saistībā ar jauno cilvēku emigrāciju. Tad Jūs teicāt, ka doma nav skaidra, tagad liekas, ka saprast vieglāk. Kaut varbūt jums potenciālā enerģija ir ailītes valsts budžetā?
3.Kā Krūgmans izmanto statistiku, lai ilustrētu savu viedokli, tā Jūs to darāt līdzvērtīgi. Islandē ir cits dzīves līmenis un tāpēc izaugsme ir atšķirīga. Jūs taču nemēģināsiet man iestāstīt, ka mēs dzīvojām labāk nekā Vācija, kur IKP aug par 3-4% pret mūsu 4-8% 2000-2007 periodā.
4. To ienākumu konverģenci ar vecajām ES valstīm vispār nekomentēšu un Jums arī neiesaku.

Grūti saprast Jūsu komentāru par "potenciālo enerģiju", bet ja ar to domājāt, ka Latvijā viss slikti, jo cilvēki emigrē, tad varu pačukstēt - Islande šeit nav labāks piemērs, krīzes laikā tur izbrauca proporcionāli vairāk cilvēku, kā no Latvijas, un jo īpaši pieauga tieši pašu Islandiešu aizbraukšana (ne tikai viesstrādnieki, kurus Islande jau labu laiku piesaista).

Par statistikas izmantošanu un viedokli. Komentārā gan runa neiet par konverģenci, bet biznesa ciklu. Krugmens saka, ka Latvija un Islande izlēca pa logu no augstceltnes, un sasitās. Bet Latvija sasitās vairāk, jo izlēca nemākulīgi. Krasnopjorovs, savukārt, saka, ka Latvija sasitās vairāk tādēļ, ka tā izlēca no 6. stāva, bet Islande tikai no 2. stāva.

Ja jūs pamatā interesē fakts, kādēļ Vācijā cilvēki dzīvo labāk kā Latvijā, tad ienākumu konverģence tomēr ir viens no aspektiem, par ko būtu jārunā :)

1.Ja es domātu, ka viss ir slikti, es te nedzīvotu. Par potenciālo enerģiju - uzskatu, ka resursi varētu būt potenciālā enerģija un darbibas rezultāts kinetiskā. Tad nu lūk, lai rastos kinētiskā neatkarīgi no politikas vajag potenciālo jeb resursu. Tagad nesakiet, ka LB ir tik visspēcīga, ka var radīt no nekā kaut ko. Ja potenciļas ir resursi, tad neatkarīgi no ražošanas funkcijas atvasinājumiem, nezinu nevienu, kur nebūtu faktors darbs. Pietam jauniem cilvēkiem ir arī lielākas "multiplicēšanās" spējas. Nu gluži, ka jauna basketbola komanda ir potenciāli turpmākos 5 gados vērtīgāka, nekā pieredzējušu veterānu komanda. Tad nu jautājums ir par šiem resursiem, gan no Ādamsa, gan Šumpetera u.c. interpretācijām. Ja draņķīgi administrējam, tad ir vienalga, kāda nauda ienākumus nesaņemam.
2.Par to dzējnieku biedrību ar salīdzinājumiem. Krasnopjorovs runā par autobusiem, Jūs par stāviem, laikam uzskatat visus Krūgmanu ieskaitot par viegli debiliem, kas nevar būt patīkami. Bez tam Jūsu salīdzinājums ir Krugmana atbalstītājiem patīkamāks, jo redz LB ekonomists atzīs, ka Latvija veica pašnāvību izlecot pa logu. Varbūt runājiet konkrēti, jo neliekas, ka Jūsu tēlu sistēma padara lietas skaidrākas.

Bez tam, komentārs bija adresēts Krasnopjorova kungam, kuru uzskatu par vienu talantīgu pētnieku, atšķirība no Jums, kas ir politiķis. Vienīgā mana iebide pēc būtības ir moralizēšana, kas laikam ir obligāts pasākums, kas ierakstīts amata aprakstā.

Uzrakstīju sākumā vēsāku un pamatotātu atbildi, bet kārtējo reizi saņēmu, ka lapa Jums slēgta. Apdomāju, ka ja jau nevajag, tad nevajag, bet emocijas prasija savu.

Tā ka piedodied, pēdējo reizi. Patiešām!

Palika pretīga sajūta pēc visa šī, ceru, ka Jūs jūtaties uzlādējies!

Par tehniskām ķibelēm vietnes lietošanas laikā lūgums ziņot uz e-pastu: redaktors [at] makroekonomika [dot] lv vai izmantot kontaktformu: http://www.makroekonomika.lv/zinot-redaktoram

Paldies par skaidrojumu, tagad saprotams, par ko runājat. Diemžēl to nevarēja noprast no Jūsu pirmā komentāra un radās iespaids, ka Oļega raksta būtība nav īsti saprasta. Tādēļ arī centos paskaidrot citiem vārdiem, jo šīs vietnes lasītāju lokā ir daudzi cilvēki, kas būdami izglītoti citās jomās, tomēr interesējas par ekonomiku.

3.Kā Krūgmans izmanto statistiku, lai ilustrētu savu viedokli, tā Jūs to darāt līdzvērtīgi.

Šo teikumu es noteikti pierakstīšu :)))) Mīļš paldies par komplimentu.

4. To ienākumu konverģenci ar vecajām ES valstīm vispār nekomentēšu un Jums arī neiesaku.

Komentēt vai nē, bet konverģence notiek. Vismaz pēdējo 15 gadu laikā tas ir redzams kaut vai salīdzinot tā laika pilsētas foto (nemaz nerunājot par statistiku). Konverģences izpētei būtu ideāli, protams, dabūt 1000 gadu statistiku, bet tas nav reāli.

Kaspar, nenovērtejiet par zemu "Google" indeksācijas spējas, varbūt pēc pāris nedēļām šis ieraksts būs pirmais šķirklis, ja tiks meklēts "Latvia vs. Iceland"!

"By arbitrarily choosing short intervals, one can convincingly argue that almost any country in the world is doing best / worst than any other."

Krasnopjorova kungs, vai 5 gadi Jums šķiet īss laika intervāls? Papildinot Kaspara teikto, mēs esam attīstības valsts, bet Islande pieder attīstītajām, mums būtu bijis jākonverģē, bet tā vietā diverģējam. Manuprāt, tieši uz to norāda Krugmana kungs, paimeitiņa Latvija, kas dara ko liek, izaugsmē iepaliek no valsts, kas dara ko grib, par spīti spēkiem, kuri veicina pretējo efektu.

Jūsu 11 gadu grafiks ir īpaši skaudrs. Islandes IKP uz iedzīvotaju ir aptuveni trīs reizes lielāks, ja dekādes laikam varam augt par 20% ātrāk, tad, prasti rēķinot, Reikjavīkas dzīves līmeni sasniegsim (tikai?) 60 gados (1.2^6 ~ 3). Vai Jums tas šķiet pieņemami?

P.S. Jums neliela, bet neglīta kļūda 2. paragrāfā: "Iceland do better".

Vienreiz jau pamēģinājām noķert atīstīto Eiropu 10 gados ar pieprasījuma stimulēšanu. Vai vajadzīga vēl papildus pieredze? Neesam gatavi no tās mācīties un saprast, ka ekonomikā bez pieprasījuma puses ir arī piedāvājuma puse, un konverģences nodrošināšanā piedāvājuma puse spēlē nozīmīgu lomu.

Konverģence ir (ļoti) ilgtermiņa process: jāizmanto laika rindas, kas garākas par ekonomikas cikla garumu (~8 gadi) vai jāizlīdzina cikliskās svārstības ar filtru. Šo otro iespēju atmetu lai pēc iespējas mazāk pieskartos datiem.

Patiesībā mēs konverģējam jo notiek darba ražīguma konverģence, kas ilgtermiņā ir vienīgais ienākumu līmeņa konverģences faktors, visi pārējie – cikliskie un demogrāfiskie, ir pārejoši (par to, iespējams, vienā no nākamajiem bloga ierakstiem), kas rāda troksni datos un neļauj šo konverģenci skaidri redzēt.

60 gadu periods nav sevišķi ilgs no ienākumu konverģences aspekta. Es tikai priecātos, ja 60 gadu periodā tas izdosies.

"Link between policy and outcome seems to be rather vague here: I wonder whether any policy mix could avoid the "the-bigger-the-boom-the-deeper-the-bust" outcome."

Man šķiet, Krugmans vairāk runāja par krišanas dziļumu un tā ietekmi nevis par krišanas faktu kā tādu. Līdz ar to, raksts pa lielam ir neparko.
Vienīgais, kas ir noderīgi, ir matemātiskie vingrinājumi prātam divu grafiku veidā kā lielisks piemērs topošajiem ekonomistiem un esošajiem politiķiem, ka statistika ir kā m...a, ko vajag to arī iedos.

Was it such good alternative for Latvia to have losses (high unemployment, internal devaluation and mass migration from Latvia) for the population in favor of foreign creditors?

Who was the author of such alternative way for Latvia? IMF, European Commission, Latvian prime minister in 2008, president of the Bank of Latvia Ilmar Rimshevich or all together?

Where I could check calculations of different scenario (if really they exists) and influence on Latvia economy after 2008 bank collapse?

What's the reason for the difference of government to save Parex and not Latvia Krajbanka? "To big to fail" approach? What about Lithuanian approach with bankruptcy of snoras bank which considered as a big bank?

Please, tell us the real truth.

Thank you in advance!

Post new comment

The content of this field is kept private and will not be shown publicly.
To develop a businesslike, constructive discussion on macroeconomic issues:
  • The authors of comments are invited to Register;
  • The comments of unregistered users are subject to approval by the editor of the site;
  • we will publish only those comments that are related to issues discussed in the published material; that do not contain verbal abuse, profanity or racial or ethnic slur; that conform to the accepted standards of morality and politeness; and whose authors are not hiding behind other people's names.