"Zelta jaunatne" jeb kas Latvijā saņem lielākās algas?

Oļegs Krasnopjorovs
Oļegs Krasnopjorovs
Bank of Latvia economist
20.04.2012.

Attīstītās valstīs lielāko algu parasti saņem 40 – 50 gadus veci darbinieki (piemēram, ASV: Casanova M., 2012, lpp.8; Norvēģijā: Almas I. u.c., 2010, lpp.21). Tas ir, darbinieki gandrīz ar 30 gadu darba stāžu (piemēram, ASV: Murphy K.M., Welch F., 1990, lpp.207). Savukārt Latvijā augstāku algu saņem daudz agrāk - īsi pēc 30 gadu vecuma: Hazans M., 2005; lpp.32-35. Izmantojot 2002. gada CSP darbaspēka apsekojuma mikro datus, profesors Hazans izpētīja, ka Latvijā augstāko algu saņem 32 gadus veci darbinieki, līdzīga situācija arī Igaunijā un Lietuvā (attiecīgi 33 un 36 gadi).

Vai desmitgades laikā situācija ir būtiski mainījusies? Izmantojot Valsts Ieņēmumu Dienesta (VID) datus par algas sadalījumu pēc vecuma (CSP datu bāze DS16), var secināt, ka nē. Latvijas darba tirgus joprojām ir labvēlīgs jauniem cilvēkiem. Tas ir objektīvu vai subjektīvu faktoru dēļ – ir atsevišķa pētījuma vērts temats, bet fakts ir, ka lielāko atalgojumu Latvijā saņem 30 – 34 gadu veci darbinieki:

Vidējā bruto alga mēnesī 2011. gadā, latos

Vidējā bruto alga mēnesī 2011. gadā, latos

Avots: autora novērtējums pēc CSP / VID datiem

Turklāt, iespējams, ka treknajos gados, kad bija vērojams darbaspēka trūkums vienkāršajās profesijās un strauja būvniecības augšupēja, algu sadalījuma augstākais punkts pārvietojās pa kreisi – 2008. gadā (iepriekšējo periodu dati nav pieejami), lielāko atalgojumu saņēma 25 – 29 gadus veci darbinieki:

Vidējā bruto alga mēnesī 2008. gadā, latos

Vidējā bruto alga mēnesī 2008. gadā, latos

Avots: autora novērtējums pēc CSP / VID datiem

Varbūt tomēr ar vecumu palielinās īpaši augsto algu saņemšanas varbūtība (t.i., iespējams, ka jaunie cilvēki saņem līdzīgu algu, bet dzīves gaitā notiek noslāņošanās uz augstas algas un zemas algas saņēmējiem)? Izrādās, ka nē. Piemēram, 2011. gada decembrī 13.3% darbinieku 30-34-g. vecumā saņēma (oficiālo) bruto mēneša algu lielāku par 1000 Ls, citās vecumgrupās īpatsvars ir zemāks:

Virs 1,000 latiem mēnesī pelnošo īpatsvars, %

Virs 1,000 latiem mēnesī pelnošo īpatsvars, % 

Avots: autora aprēķins pēc CSP / VID datiem

Turklāt arī algas izkliedes attēls parāda, ka 20 – 59 gadu vecuma diapazonā lielākas algu atšķirības vērojamas tieši 30 – 34 gadu vecumā (vecumā līdz 19 un virs 60 gadiem algu izkliede visticamāk pamatā atspoguļo atšķirības starp tiem kas strādā pilnu un nepilnu darba dienu):

Algas sadalījuma vidējā kvadrātiskā novirze (2011 XII)

Algas sadalījuma vidējā kvadrātiskā novirze (2011 XII)

Avots: autora aprēķins pēc CSP / VID datiem

Jāatzīmē, ka izmantojot dažādus statistisku datu avotus, rezultāti var nebūt identiski. Piemēram, atšķirībā no prof. Hazana pētījuma, šajā bloga ierakstā izmantotie dati neietver aplokšņu algas, bet iekļauj nepilnu laiku strādājošus. Tomēr iegūtie rezultāti ir līdzīgi, jo šie efekti visticamāk darbojas pretējos virzienos, proti, 30 gadu vecs darbinieks (salīdzinot ar 60 gadu vecu darbinieku) biežāk strādā virsstundas, kā arī biežāk saņem algu aploksnē.

Šeit rodas vairāk jautājumu nekā atbilžu: ja patlaban, līdzīgi kā pirms 10 gadiem, visvairāk nopelna 30 – 34 gadu veci cilvēki, kāpēc tas ir, un vai kādreiz nākotnē algas – vecuma sadalījums (age-earnings profile) Latvijā kļūs līdzīgs kā attīstītajās rietumvalstīs.

Comments

Personīgi es domāju ka tas varētu būt dēļ specializācijas trūkuma un salīdzinoši nelielā valsts neatkarības ilguma. Daudzi ir pieraduši "darīt visu" resursu taupīšanas nolūkā un tikai tagad var novērot to ka labprātāk tiek dots lietas darīt attiecīgās nozares profesionāļiem lai darbs tiek veikts kvalitatīvāk.
Es domāju ka paturot izglītotus cilvēkus Latvijā, vidējās algas vecums augs līdz ar tiem.

Post new comment

The content of this field is kept private and will not be shown publicly.
To develop a businesslike, constructive discussion on macroeconomic issues:
  • The authors of comments are invited to Register;
  • The comments of unregistered users are subject to approval by the editor of the site;
  • we will publish only those comments that are related to issues discussed in the published material; that do not contain verbal abuse, profanity or racial or ethnic slur; that conform to the accepted standards of morality and politeness; and whose authors are not hiding behind other people's names.