BlogsMacroeconomics.lv Blogs

Why I disagree with Mihails Hazans

Oļegs Krasnopjorovs, Bank of Latvia economist
03.05.2013.
(18)

Latvia's unemployment is mainly structural and persists for about two decades. This thesis seems to be straightforward to me, but some colleagues tried to call it into question and this provoked an interesting discussion. Recently the group of my opponents was enlarged by the "heavy artillery" in the person of Mihails Hazans, whom I regard as a leading labour market expert in Latvia and a Scientist with a capital letter.

Kāpēc es nepiekrītu Mihailam Hazanam

Oļegs Krasnopjorovs, Bank of Latvia economist
30.04.2013.
(14)

Latvijas bezdarbs lielākoties ir strukturāls un pastāv jau divus gadu desmitus. Šī tēze man liekas pašsaprotama, bet daži pētnieki pēdējo mēnešu laikā ir mēģinājuši to apšaubīt un tas ir aizsācis aizraujošu zinātnisko diskusiju. Nesen šīs tēzes pretinieku pulkam pievienojusies arī "smagā artilērija" Mihaila Hazana personā, kuru arī es uzskatu par vadošo darba tirgus speciālistu Latvijā un Zinātnieku ar lielo burtu.

Apstrādes rūpniecība – vai gatava eiro zonai?

Igors Kasjanovs, Bank of Latvia economist
26.02.2013.
(6)

Nesen rakstīju par to, ka Latvijas tautsaimniecības struktūra pakāpeniski kļūst līdzīgāka eiro zonas vidējai struktūrai. Struktūru homogenitāte ir viens no galvenajiem R. Mandela (Robert Mundell) optimālās valūtas telpas teorijas aspektiem. Proti, viens no faktoriem, lai tautsaimniecība varētu veiksmīgi darboties vienotā valūtas telpā, ir tās homogenitāte ar pārējo valūtas telpas tautsaimniecību ekonomisko struktūru.

The Latvian Unemployment is Cyclical: a Comment

Oļegs Krasnopjorovs, Bank of Latvia economist
28.01.2013.
(16)

Latvia's economic developments, particularly dynamics of unemployment, continue to inspire economists from all over the world.

Riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas investīciju piesaistes ziņā

Ramune Rimgailaite, Bank of Latvia economist
24.01.2013.
(4)

Kopš eiro ieviešanas Igaunija spējusi piesaistīt visvairāk ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) starp Baltijas valstīm. No 16 eiro zonas valstīm un Baltijas valstīm piesaistītās ĀTI nominālā izteiksmē pieauga par 1,225 miljardiem eiro, kas ir aptuveni 8% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latvijā rūpniecība IR!

Igors Kasjanovs, Bank of Latvia economist
15.01.2013.
(15)

Sagribējās darīt galu mūžīgajam teicienam par to, ka “Latvijā nekas netiek ražots, rūpnīcas izzagtas utt.”. Šim teicienam, protams, ir sava taisnība, jo “kājas tam aug” 90.gadu sākumā, kad tiešām apstrādes rūpniecība (apstrādes rūpniecība ir rūpniecība, kas neietver sevī ieguves rūpniecību un enerģētiku) piedzīvoja grūtus laikus - pēc Padomju Savienības sabrukuma tika slēgtas iepriekš sistēmiski svarīgas ražotnes. Jā, kādu laiku apstrādes rūpniecības attīstība Latvijā ir bijusi vāja un faktiski tā bija stagnācija.

Vai kļūstam līdzīgāki eiro zonas valstīm?

Igors Kasjanovs, Bank of Latvia economist
11.01.2013.
(6)

2011. gada nogalē kopā ar kolēģi A. Meļihovu publicējām diskusiju materiālu par strukturālo konverģenci Latvijā. Kopš tā laika ir pagājis kāds laika sprīdis, tādēļ šajā blogā gribēju aktualizēt aprēķinus, ko toreiz veicām. Pateicoties Eurostat jaunākajiem datiem ir iespējams sekot strukturālās konverģences gaitai arī pa ceturkšņiem, tomēr šāda statistiskā informācija pieejama vien 10 nozaru griezumā.

Slovākija attīstās straujāk nekā peldošā valūtas kursa valstis

Ramune Rimgailaite, Bank of Latvia economist
09.01.2013.
(14)

Gribu dalīties ar pozitīvo Slovākijas pieredzi. Neskatoties uz to, ka, pievienojoties eiro zonai, Slovākija zaudēja iespēju devalvēt savu valūtu, tajā apstrādes rūpniecība, eksports un IKP pieauga straujāk kopš iestāšanās eiro zonā nekā Polijā, Čehijā un Ungārijā (pārējās Višegradas valstīs). Slovākijas veiksmi lielā mērā noteica orientēšanās uz eiro ieviešanu un ekonomikas atvēršanu ārzemju investoriem, kā arī ļoti straujš reālās darba produktivitātes un apstrādes rūpniecības pieaugums.

Manam draugam, eiroskeptiķim

Gundars Dāvidsons, Bank of Latvia economist
27.11.2012.
(54)

Es esmu eiro ieviešanas piekritējs. Tā ir mana pārliecība, izvērtējot tos par un pret argumentus, ko zinu. Šie argumenti ir izklāstīti simtiem reižu, un tie, kas ir gribējuši tos dzirdēt, ir dzirdējuši. Vēl aizvien ģeopolitisko un banku risku samazināšanu es saredzu kā galvenos ieguvumus. Bet šoreiz ne par to. Šoreiz man ir virkne jautājumu Tev, eiroskeptiķi, jo ir lietas, ko es tiešām nesaprotu.

Staigāšana pa "mākoņiem" – ilūzija vai kārtējā iespēja, ko nevajadzētu laist garām?

Jūlija Pastušenko, Bank of Latvia economist
23.11.2012.
(1)

Kamēr visapkārt medijos tiek runāts par globālo krīzi un iespējamajiem risinājumiem, nereti varbūt nemanāmi, bet visnotaļ pārliecinoši pasaulē ir ienākusi tehnoloģija, kurai ir milzīgs potenciāls veicināt ekonomikas izaugsmi, samazinot izmaksas, veicinot inovācijas un izveidojot jaunas darba vietas. Veiksmes pakāpe ir atkarīga galvenokārt no tā, cik ātri valdības un uzņēmumi apzinās šīs tehnoloģijas potenciālu un ļauj vai palīdz tai ieiet ikdienā. Runa ir par cloud computing – jeb, latviskojot, mākoņskaitļošanu.